#ēna

[domajot-nakti]

hand

[mindfulmeuniverse]

“Ikvienam ir jāapzinās vienkāršā un simtkārt dzirdētā patiesība, ka mēs esam grēcīgi cilvēki, un nav jāpārprot šīs patiesības nozīme. Tā nozīmē visu, ko grēks mums ir izdarījis. Tā nozīmē mūsu apzinātās un neapzinātās traumas, kuru ievainoti, saplosīti, satriekti mēs turpinām dzīvot, it kā nekas nebūtu bijis. 

Pagātnes nedziedinātie noslēpumi, noliegtais un noklusētais traucē mums dzīvot, tas mūs “piemeklē” atkal un atkal. Mēs ne tikai atkal un atkal kāpjam uz vieniem un tiem pašiem grābekļiem, bet arī kļūstam no šo grābekļu sitieniem nejūtīgāki, aklāki, trulāki.  

Mūsu neapzinātā un mūsos apglabātā daļa ir mūsu ēna. Ēnā esošais nebeidzami atkārtojas mūsu dzīvē, un tikai katrs pats var šo atkārtošanos apzināties un apturēt. Mūsu ēnu veido mūsu vājības un spēki, instinkti un kļūmes, kuras esam piedzīvojuši kā nepieņemamas un dziļi apslēpuši sevī pārliecībā, ka tas ir miris, beidzies un nekad vairs neatgriezīsies, jo citādi mēs nomirtu no kauna un bailēm. Par ēnu var kļūt it viss, ko mēs nespējam sevī pieņemt, ko redzam nevis sevī, bet citos.

Iedomāsimies kādu cilvēku, kurš mūs ļoti kaitina. Tā ir mūsu ēna, ko psihologi sauc par projekciju. Mūsos ir kaut kas, ko mēs nespējam ieraudzīt, tāpēc mēs to redzam citos. Mēs nepieņemam lēmumu to redzēt vai neredzēt. Mēs to vienkārši redzam, jo mums tā ir realitāte. Taču tā ir izkropļota realitāte. 

Gruzīša ievērošana otra acī un tam sekojošā neapmierinātība un dusmas ir ne ar ko neatsverama iespēja atklāt to, kas nezināms, nepazīstams un aizmirsts guļ mūsos. Tā ir iespēja iepazīties ar šo daļu mūsos, iedraudzēties un pārstāt to uztvert kā mūsu ienaidnieku. Tikai tad mēs varēsim sākt atšķirt reālu netaisnību no iedomātas netaisnības, reālu negodīgumu no iedomāta negodīguma. Mēs kļūsim brīvi redzēt pasauli, kāda tā ir.

Viens no veidiem, kā apzināties ēnu, ir aprakstīts grāmatā “Viņa un viņš”. Vispirms mēs apzināmies to, kas mūs satrauc un kaitina, un aprakstām to pēc iespējas precīzāk, iedomājamies to kā tēlu sev priekšā. Tad sākam ar “to” sarunāties, uzdot jautājumus un ļaujam atbildēt, lai kur šī saruna mūs aizvestu. Tad mums ir jākļūst par to, kas ir mūsu priekšā, un jāpalūkojas uz pasauli no viņa redzes viedokļa. Jo tas arī esam mēs katrs pats. Tas nebūs patīkami. Jo būs jākļūst par to, ko līdz šim esam nolieguši. Bet tas vienmēr ir labi. Kļūt vairāk par sevi ir labi. Kļūt veselākam ir labi. Kļūt dziedinātam un atpestītam.”

--- Linards Rozentāls. Ēnas puse

[saghrou2020]

#ظل #ظل_التوفير_جده_توصيل #addag #addagaitaatta #iknioune #ulzzang #mastriste #mastrechef #mastricht #hxawanderers #nikonindonesia #oversize #ادمارك #ombra #ombrage #影 #影郎デザインワークス #وهــــــــــم #影響されやすい人 #shadowhunters #shadow #shadowhunterscast #ನಮ #ನಮಗ #көлеңке #көлік #عدستي_عيني_الثالثة #សម #សហព #umbra #umbră #umbracle #көлөкө #көлік #көлсаймейрамханасы #shadowhunters #shadow #shadows #مصورفيتوغرافي #umbra #umbraclevalencia #ēna #enamoradademihija #šešėlis #šešėliai #schied #schiedsrichterin (à Addag Ait Atta)

[cloudsinthewood]

ēnās slēpjas.....

[sidrabnakts]

- Klāvs Elsbergs, "Piedzīvojumi uz salas"

[sidrabnakts]

- Klāvs Elsbergs, "Piedzīvojumi uz salas"