#izaugsme

[gatissluka]

In just a few weeks, the novel Covid-19 outbreak has changed the way thousands of companies operate in an unprecedented manner. Business owners and employees navigate the new normal. 🦠🤔📈

[ligabrikena-blog]

10 ieradumi piepildītai dzīvei

Kādas “superspējas” piemīt cilvēkiem, kas dzīvo piepildītu dzīvi? Ja vien mums ir sapņi, mums ir iespēja tos piepildīt! Lūk 10 ieradumi, kas veicina pozitīvas pārmaiņas un ļauj mums dzīvot ar vien piepildītāku dzīvi:

1.      Dzīvo saskaņā ar savām vērtībām

Mēs esam savas dzīves veidotāji, ja zinām savas vērtības un dzīvojam saskaņā ar tām. Kas Tev dzīvē ir svarīgs - ģimene, izaugsme, drošība, mīlestība, draudzība, labklājība, bērni, profesionālā realizācija, veselība, daba, rūpes par vājākiem, zinātne, godīgums vai kas cits? Mēs esam dažādi; mūsu vērtību sistēmas var atšķirties. Svarīgi ir zināt, kādas ir manas vērtības! Dzīvot saskaņā ar savām vērtībām – tas vairo piepildītas dzīvēs sajūtu un tam, ko darām, ir vērtība!

2.      Domā pozitīvi – dzīvo viegli

Pozitīva attieksme, entuziasms, optimisms vairo mūsos pārliecību pār saviem spēkiem. Mēs iegūstam skaidru redzējumu, ka – lai kas arī notiktu, mēs spēsim pieņemt pareizo lēmumu un tikt ar visu galā saviem spēkiem. Domāt pozitīvi nozīmē izvēlēties un koncentrēties uz labākajiem un mums piemērotākiem situāciju risinājumiem. Tā soli pa solim mūsu dzīvē ienāk viegluma sajūta. Mēs skaidri zinām, ka mums ir tāda nākotne, kādu vēlamies.

3.      Esi aktīvs

Jo vairāk mēs darām, jo vairāk varam izdarīt! Jo pasīvāki kļūstam, jo lielāka pasivitāte mums ir nepieciešama. Aktīvs dzīvesveids, socializēšanās, iniciatīva, kustība, virzība – izvēlieties Jums piemērotāko aktivitātes veidu. Tā ir katra izvēle būt par darītāju vai vērotāju, gūt panākumus vai redzēt kā tos gūst citi! Aktivitāte ļaus sajust savu spēku, ietekmi un drīz vien aktivitāte būs enerģijas neizsīkstošs avots.  

4.      Virzies uz saviem mērķiem

Dari tikai to, kas Tevi tuvina Taviem mērķiem. Nav jāatliek lietas uz vēlāku - kad pienāks laiks, jo laiks tikai aiziet. Vēlies notievēt, negaidi nākamo pirmdienu – maini ēšanas ieradumus tūlīt! Vēlies iemācīties angļu valodu – negaidi nākamo mācību gadu, ķeries klāt! Vēlies pozitīvas pārmaiņas savā dzīvē, neatliec tās – ķeries pie lietas. Daudziem cilvēkiem tas sagādā problēmas – “es nezinu, ko īsti vēlos”, “diez vai man tas sanāks”, “citi var, bet man nav lemts”! Tās ir ierobežojošās pārliecības un visvairāk esam pakļauti pārliecībām, kas ir neapzinātas.  Tiklīdz tās apzinām, to ietekme daudzkārt samazinās. Personīgās izaugsmes treniņš (individuāli vai grupā) ir efektīvs veids, kā mazināt šāda veida šķēršļus ceļā uz saviem mērķiem.

5.      Uzturi labu veselību

Laba veselība ir ikdienas rūpju rezultāts – sabalansēts uzturs, fiziskās aktivitātes, svaigs gaiss, pietiekami daudz miega. Tas viss neienāk mūsu dzīvē pats no sevis. Kad veltām tam laiku un uzmanību, varam justies labi tādi kādi esam. Rūpes par savu garīgo veselību mūsdienās ir ne mazāk svarīgas kā rūpes par savu ķermeni. Arī mūsu sajūtu un emociju pasaulei ir vajadzīga “veselīga attieksme” – un pirmais solis ir izveidot labu kontaktu ar savām emocijām. Nav sliktu vai labu emociju, jo mūsu prāts var būt  nomaldījies, bet emocijas radīs pareizo ceļu.

6.      Strādā darbu, kas tevi attīsta

Astoņas stundas, ko pavadām darbā, ir viena trešdaļa diennakts. Tas ir daudz! Darba vide atstāj ievērojamu ietekmi uz mūsu dzīves uztveri - piepilda vai iztukšo! Mēs vēlamies darīt darbu, kas mums patīk un sniedz pietiekamu materiālu nodrošinājumu. Tomēr dzīvē mēdz būt laiks, kad uz darbu dodamies tikai dēļ algas, jo pats darbs mums nav interesants un nesniedz gandarījumu. Tas ir skaidrs signāls, ka nepieciešamas pārmaiņas. Iemesli var būt dažādi. Bieži tas ir psiholoģisks nogurums. Jāmeklē izeja no šīs situācijas, veidojot savas profesionālās izaugsmes vīziju. Mēdz būt grūti to izdarīt vienatnē, tāpēc neatliec un jautā savām autoritātēm, personīgās izaugsmes treneriem, konsultantiem, citiem vārdiem sakot - cilvēkiem, kam uzticies.

7.      Rūpējies par saviem mīļajiem

Ikvienā no mums ir dziņa rūpēties par citiem. Daži no mums to izkopj un attīsta, daži atstāj novārtā. Mūsu tuvākie cilvēki – ģimene - piepilda dzīvi ar siltumu, mīļumu, atbalstu, prieku. Mēs nebaidāmies no vientulības; mums ir par ko rūpēties un grūtā brīdi tieši ģimene sniedz vislielāko atbalstu mums. Piepildījums ģimenes dzīvē nerodas pats no sevis. Laimes formula ir pavisam vienkārša – vēlies, ko saņemt, vispirms dod! Vēlaties, lai ģimenē valda saticība un mīlestība, vispirms dodiet to.

8.      Atceries draugus

Kopā priekos un bēdās! Spēja uzturēt draudzīgas attiecības attīstās dzīvēs laikā. Lai draudzība piepildītu mūsu dzīvi, draugiem ir jāatrod laiks. Dažkārt mēs atceramies senus draugus, kaut neesam gadu desmitiem tikušies. Diemžēl ar laiku šie tēli dzīvo vairs tikai mūsu iztēlē. Dzīvē šie cilvēki jau ir mainījušies. Draudzība stiprinās katrā tikšanās reizē, katrā kopā piedzīvotajā mirklī. Draudzība stiprina katram cilvēkam nepieciešamo drošības sajūtu, lai teiktu “mēs”, lai uzticētos un paļautos!

9.      Turpini mācīties

Mēdz sacīt – mēs pārstājam augt un tad sākam novecot! Ir cilvēki, kas nekad neaptur savu izaugsmi. Viņi apgūst jaunas lietas, attīsta savas prasmes, meklē jaunus izaicinājumus. Pasaule atrodas nemitīgā pārmaiņu procesā. Lai tās saprastu un dzīvotu pilnvērtīgu dzīvi, cilvēki turpina mācīties. Ar laiku nāk briedums un tas netraucē mums kļūt arvien gudrākiem, zinošākiem, ar plašāku redzes loku! Turpiniet arī Jūs!

10.   Atrodiet laiku savam hobijam

Tā ir lieta, kas Jums ļauj atslēgties no ikdienas raizēm, stresa darbā, nepatīkamiem pārdzīvojumiem un vienlaikus nekaitē Jūsu veselībai, ģimenes dzīvei, draudzībai un darbam. Drīzāk tā ir lieta, kas atstāj pozitīvu iespaidu uz pārējām Jums svarīgām dzīves sfērām. Peldiet, kāpjat kalnos, lasiet grāmatas, brauciet ar velosipēdu, veidojiet ziedu kompozīcijas, gleznojiet, muzicējiet, ceļojiet, ejiet pirtī – citiem vārdiem sakot, dariet to, kas Jūs aizrauj un ļauj Jums justies brīviem.

 Lai sapņi piepildās!

Ja tev patika šis raksts, dalies ar to ar! Ja vēlies saņemt reizi mēnesī ziņas, kas veicina pozitīvas pārmaiņas, atstāj ziņu par sevi  šeit

[ansisdobelis]

Ačgārnā diskusija par nodokļu celšanu

Ir pilnīgi skaidrs, ka kopējais nodokļu slogs Latvijā ir tik zems, ka valsts nespēj kvalitatīvi nodrošināt tos pakalpojumus, kurus mēs no tās sagaidām. Skolotājiem algām nepietiek, veselības aprūpe kļūst arvien dārgāka un nepieejamāka, bet autoceļi sabrūk. Ja veiksmīgās Eiropas valstīs nodokļu slogs no IKP veido aptuveni 40%, tad Latvijā tas drīz būs vien 25% no IKP. Tomēr, vērtējot atsevišķi nodokļu slogu darbaspēkam, tas mums ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā. Mazo un vidējo algu saņēmējiem tas ir īpaši smags un nepanesams.

Un te rodas jautājums: kā mums var būt viens no zemākajiem nodokļu slogiem Eiropā, ja darbaspēkam tas ir viens no augstākajiem? Arī pievienotās vērtības nodoklis mums nav zemākais. Tā pazeminātās likmes daudzām ikdienišķām precēm un pakalpojumiem krīzes laikā tika paaugstinātas vai atceltas pilnībā. Tātad, lai iegūtu zemu kopējo nodokļu slogu, ir nozares un ienākumu gūšanas veidi, kam nodokļu slogs Latvijā ir nesalīdzināmi zemāks, un ir cilvēki, kuri mūsu valstī bauda „nodokļu paradīzi”. Kuri tie ir? To vājuma brīdī atzina viens no viņiem, bijušais „AirBaltic” šefs Bertolds Fliks, sakot, ka „… Latvijā ir lēti būt bagātam, bet dārgi būt nabagam…”.

Diskusiju par nepieciešamību paaugstināt kopējo nodokļu slogu būtu jāsāk ar šīs netaisnības likvidēšanu vai vismaz būtisku samazināšanu. Ja vēlamies ekonomiski piederēt Rietumeiropas valstīm, tad pārņemsim arī to nodokļu sistēmām raksturīgās iezīmes! Šobrīd Latvijas politiskā vadība cenšas izgudrot divriteni no jauna un brīnās, kādēļ tas neripo.

Kamēr celtniekam, inženierim vai medmāsai Latvijā no savas darba algas nodokļos jāsamaksā 43%, tikmēr tie, kuri ienākumus gūst no spekulatīviem darījumiem vai kapitāla pieauguma, maksā vien 10 – 15%. Kamēr nekustamā īpašuma nodoklis daudzām ģimenēm kļūst par arvien nepanesamāku slogu, nekustamā īpašuma spekulanti var turēt lielas dzīvojamās platības „iekonservētas” un nelaist tās tirdzniecībā, gaidot to vērtību pieaugumu. Vai loģiski nebūtu, ka par īpašumu, kuru izmanto dzīvošanai vai ražošanai, nodoklis būtu minimāls, bet par neizmantotu vai „iekonservētu” īpašumu tas progresīvi pieaugtu?

Vienkārša nodokļu sloga palielināšana neko nedos. Protams, izņemot ēnu ekonomikas palielināšanos. Gudri vadot valsti, nodokļu politika ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, kas dod iespēju stūrēt valsts ekonomiku izvēlētā virzienā. Diemžēl Latvijā izmaiņas nodokļu politikā parasti ir tikai tehniskas – konkrētas nodokļu likmes pacelšana vai pazemināšana. Lai gan ar tieši nodokļu politiku mēs varētu būtiski mazināt ienākumu nevienlīdzību! Nodokļu politika ir arī instruments, ar kuru var veicināt ilgtspējīgu valsts ekonomiku, – apgrūtinot un kavējot tos ekonomikas sektorus, kas tradicionāli pārkarst un veido burbuļus.

Ar nodokļu politiku var arī stimulēt īpaši izvēlētas ekonomikas nozares, piemēram, rūpniecību, izpēti, zinātni u.c. Ir ēnu ekonomikas izpausmes, ko var iznīdēt ar represīvām metodēm. Piemēram, kontrabanda un naudas atmazgāšana. Bet nodarbinātībā diez vai izdosies šo ēnu ekonomiku būtiski apkarot ar represijām un sodiem, ja nodokļu slogs un proporcijas saglabāsies līdzšinējās. Lai stimulētu nodarbinātību un nodokļu nomaksu, ir būtiski jāmazina darbaspēka nodokļi mazajām un vidējām algām. Un vislabāk to darīt, ieviešot progresīvo ienākumu nodokļu sistēmu – tā sevi ir pierādījusi un attaisnojusi teju visās ekonomiski veiksmīgajās valstīs.

Līdz šim šāda kompleksa skatīšanās uz nodokļu politiku mūsu politiķiem ir šķitusi pārāk sarežģīta. Tādēļ, dzirdot idejas par nodokļu sloga paaugstināšanu, ir bažas, ka tas beigsies tāpat kā līdz šim.

Diemžēl āčgārna ir arī komunikācija par nodokļu politikas pārmaiņām. Gan Finanšu ministrs Andris Vilks, gan Einārs Repše savos paziņojumos par nodokļu politiku tiražē aizvainojošus un sabiedrību šķeļošus stereotipus, daļu sabiedrības vienkārši izslēdzot no šīs diskusijas. Līdzīga retorika raksturīga daudziem valdošo partiju aktīvistiem. Viņi apgalvo, ka nodokļu izmaiņas ir jāsaskaņo ar uzņēmējiem un uzņēmēju organizācijām. Uzņēmēji tiek pasniegti kā vienīgie nodokļu maksātāji, kuri uzturot valsts pārvaldi, maksājot algas ne vien saviem darbiniekiem, bet arī ierēdņiem un politiķiem. Lai gan patiesībā nodokļus maksā gan darba ņēmēji, gan pašnodarbinātās personas, gan uzņēmēji. Turklāt normālā uzņēmumā darbiniekam algu tikai tehniski maksā uzņēmējs, bet reāli darbinieks savu algu nopelna pats, radot vērtības, kuras ļauj gan maksāt nodokļus, gan saņemt algu, gan gūt ienākumus uzņēmumam.

Ja vēlamies veidot solidāru sabiedrību, kurā ir laba nodokļu maksāšanas kultūra, tad šāda vienas cilvēku grupas nostādīšana augstāk par citiem liecina par īstermiņa domāšanu un aprobežotību.

Ja vēlamies no valsts sagaidīt labu izglītības sistēmu, veselības aprūpi, iekšējo un ārējo drošību, normālu transporta infrastruktūru, kopējais nodokļu slogs būs jāpaaugstina. Tomēr mums ir izvēle, kā tieši to darīt – sagraujot mūsu ekonomiku un turpinot sūtīt cilvēkus ekonomiskajā trimdā vai arī sakārtojot un veidojot gudru un eiropeisku nodokļu politiku, kas ļaus Latvijai kļūt par labklājības valsti.