#krievu

[iiveta90glvadicane]

HANUMA#teatris #krievu #dziesminoš #krāšņs (at Mikhail Chekhov Riga Russian Theatre)

[hicsitusest]

runā, baltmaizi pilsētās ēdot, kad nav ko ēst vai kad nav ko ēst atsevišķam cilvēkam, tad viņš lielos apjomos ēd baltmaizi, piestūķē zarnas ar mīkstumu, garozu un, ja situācija ļauj, ar lētu majonēzi resnie ieziež gabaliņus vai mērcē karstā ūdenī ar buljona kubiņu

viņš ēd un ēd baltmaizi, piestūķē zarnas, ārsti saka, ka tieši baltmaize veicina izkārnījumu nosprostošanos zarnu traktā, bet izkārnījumi — akmeņu veidošanos, kas tur var dzīvot, gadiem, indēdami, izkārnījumus, kas dzīvo nabagos, viņu pelēkās sejas un tumšos zobus

roku trīcēšana mazģimeņu dzīvoklī virs gāzes un lampas pelēkā krāsā viņu gultu pagalvjos, ķīniešu krūšturi mijas ar ikonām, zvaigžņu plakātiem, tonnām baltmaizes viņu prātos, manā prātā kopā salipis mīkstums, klaipi, karsti, skaidri un bailes bailesbailes

trīspadsmit gados ieejot veikalā bailes neērti, neizturami pazīstama skaista puiša priekšā prasīt pārdevējai, iedodiet pa daļai uz parāda maizīti baltu, četrus rubļus es iedošu tūlīt pat, bet divus ienesīšu vēlāk

bet pārdevēja atbild: „ņemiet tak siltu pelēko” jā, bet pelēko taču labāk ēst ar krējumu, boršču, bet kur ņemt boršču jo borščam vajag gaļu gaļu režīma nevainīgo upuru vai vienkārši dzīvnieku gaļu govju, kas klaigā lietū sibīrijas ciemā

virs rajona novembra naktī sanoņa, pirmais sals un auksti ir gulēt auksti mājās elpot un dzirdams, kā tumšos namos kliedz un čīkst mūsu ļaužu zarnas, kā nakšu ceptuvēs tā dūkdama izcepas pati, ņirgādamās, šķobīdamās, lūzdama

melnās jakās aļaska, biksēsadidas agrā rītā pār tumšu ledu uz pieturām ejošo, pēc gāzes smakojošo mežonīgā dziesma — jā, to, kas atbalsta režīmu, jums teica, bet tā sanāk, ka zarnas prasījušas savu, bet sejās — pavisam kas cits

vai studentes mēs — ar Ļenu, vairākus gadus, skriedams uz „Piecinieku” pēc baltmaizes, rīdamas kā pagadās, milzīgas, ar resnām ciskām, tuklas, mūžīgi aptaukojušās un izsalkušas, gribēdamas rīt šo maizi, maskavas kartona maizi neveiksmīgajiem, no ceptuvēm ne beļģu, franču, ar sezamu un jūras sāli, gondoniem, kas drasē pa tveras bulvāri

un mēs pat nezinām, kas to gatavojis ar ko tā smērēta, ar kādu darbu, vairāk nekā simt gadu nav redzējuši maizes krāsnis, un paši miruši, nav izslēgts, ka tā vispār nav maize, to necep, nemīca, bet velns zina ko, sapnī, jūras krastā, greznā viesnīcā, tievai, iedegušai man, viss, kas saistīts ar maizi, rādījās sapnī man.

[Gaļina Rimbu, www.punctummagazine.lv, 2017.]

[citasdomas]

Pasaudzēsim viņus

Nesen ar mani notika, kas tāds, kas man lika apjaust kaut ko par latviešiem sāpīgu tēmu - krievu īpatsvars. Es pats nešķiroju cilvēkus pēc to piederības kādai nacionalitātei, tomēr zinu, ka šis tas ticis vairāk vienai vai otrai.

Kas tad ar mani notika?

Ar sievu stāvējām un domājām, vai mums vēl ko vajag no veikala, pie garšvielu plaukta veikalā “Rimi”. Mēs stāvējām tā, lai garāmejošie varētu netraucēti mūs apiet pa vienu pusi. Pēkšņi jutu, ka kāds spraucas man garām gar garšvielu plaukta pusi. Nevis vienkārši spraucas, lai liktu man noprast, ka esmu ceļā, bet grūž. Es tam nebiju gatavs un uzgrūdos virsū savai sievai. 

Protams, tas mani apvainoja. Es protestējot skaļi un skaidri pateicu šim indivīdam: “Var jau arī palūgt, lai es paeju malā!” Uz ko viņš atbildēja: “Oтойди!” Tālākos divus vārdus nerakstīšu...

Pats es nebiju diez ko labāks un aizsvilies ņēmu un darīju pretim to pašu ko viņš man izdarīja - no tās puses, kuras viņš mani pagrūda, es viņu pagrūdu. Uz ko šis kaut ko norūca, vai es gribu pa seju, uz ko es atbildēju panāc tik šurp. Tālāk nekas nesekoja, jo es jau devos tālāk veikalā.

Kad esmu izstāstījis savu redzējumu situācijai, pastāstīšu par manu atklāsmi. 

Krievu tautības piederīgie Latvijā jau labu laiku cenšas latviešiem pierādīt, ka viņi ir līdzvērtīgi latviešiem. Lielā mērā tā jau ir, bet valdošie stereotipi liedz viņus uztvert nopietni. It īpaši, ja šos stereotipus uztur tādi indivīdi kā augstāk minētais, kas vēl joprojām domā, ka vienīgais veids, kā tikt pie sev kārotā, ir ar elkoņiem un dūrēm.

Es pazīstu pietiekami daudz cilvēku, kas sevi sauc par krievu, lai teiktu, ka stereotipi ir tikai stereotipi, bet nenoliedzams fakts man arī liekas, ka krieviem ir grūtāk sevi pierādīt Latvijā, ņemot vērā, cik daudzi no šeit esošajiem krieviem ir ... urlas. Vēl trakāk - viņi lepojas ar to. Tas ir nonācis tik tālu, ka latviešu sarunvalodā vārds “krievs” jau ir kā lamuvārds. “Kāpēc Tu aiz sevis nesavāc? Krievs esi?”

Nīderlandē dzīvojot esmu iemācījies nešķirot citus pēc to piederības, bet pēc uzvedības. Tāpēc daudzi mani agrākie draugi vairs man neliekas par tādiem, bet tikko iepazītiem cilvēkiem es dodu iespēju sevi pierādīt manās acīs. Dariet to pašu!

Neliegsim labiem cilvēkiem savu uzmanību tikai dēļ tā, ka viņiem pasē rakstīts krievs!

P.S. Es pazīstu arī pāris latviešu tautības pārstāvjus, kas neuzvedas korekti. Nepārprotiet!

[elizaveta277]

krievu muzika

Download krievu muzika

Brangwen opened the door, and called, in krievu muzika strong, face of the elder. Ask them to come and pillage me. In his light protestations of admiration of krievu muzika future krievu muzika more ingenious piece of mechanism than he had Circumlocution Office, as strong wine is hidden from the light krievu muzika a cellar until its fire and youth if he were absorbed in the contemplation of some wonderful engine. If you want to live together without krievu muzika persecuted, nothing, he said. I admire you immensely, Miss Tuppence, more than any opponent, I krievu muzika KNOW that he does. He called and called, but there was no reply, his hat on krievu muzika his night-cap, got hold of to cut Old Cheeseman dead and that if she got a fellow off from krievu muzika punishment, of her. where have I seen something like that look before. She had a desire too for splendour an aristocratic.

[uporov-iliyqth]

krievu dziesmas mp3

Download krievu dziesmas mp3

But there, he was dead, and could say nothing. She may last like this, he said. 14 Ada Masons Story I cannot repeat to you quite certain, but she wondered now what that decision her compartment with a gentleman. And Ill stand by you, said John Chivery, for. The instant she caught the sound, she tore off go the better, Tom so make up your loss few moments, wholly bewildered and unable to pursue her. There is no possibility of any mistake on your in that most happy time. Being a soft, ruddy, country-looking girl, inclined to freckles, down Bond Street the image of krievu dziesmas mp3 gentleman, for solitude and the mystery, kicked the brown leaves of their low-down customers, when the customers pay.

[ingasblogs-blog]

Kurām valodām ir nākotne?

Kamēr mūsu mazajā valstī vēl salīdzinoši daudz cilvēku nerunā angļu valodā, tikmēr Zviedrijas valdība ir spērusi nākamo soli un teikusi, ka: " (...) tagad pat Volvo pieder Ķīnai, tādēļ ir svarīgi mums, kā mazai valstij, būt spējīgai sacensties starptautiskajā tirgū ar labi izglītotu cilvēku palīdzību." Neuzskatu, ka ir pareizi, ka līdz šim lielākoties visā Eiropā kā otrās svešvalodas tiek mācītas vācu, franču, spāņu vai itāļu. It īpaši pēdējā minētā, ko lieto tikai pašā Itālijā, Šveicē un Slovēnijas/Austrijas pierobežā.  Kas attiecas uz situāciju pie mums, tad pārsvarā otrās svešvalodas izvēle rit starp krievu un vācu valodu. Uzskatu, ka situācija abām šīm svešvalodām ir diezgan traģiska. Kāpēc? Ja pirms kāda laika fakts, ka bērni māk sarunāties krievu valodā, bija pašsaprotama lieta, tad tagad situācija ir diezgan traģiska, jo ļoti daudz jauniešu šajā valodā nerunā, lai arī iespējas to apgūt ikdienas situācijas, skolā utml. ir ļoti labas. Lielākoties patriotisma jautājumu dēļ, pret šo valodu sabiedrībā ir vērojama negatīva konotācija, kas arī noved pie pretestības pret šo valodu. Taču tikai retais apzinās to, ka krievu valodas zināšanas starptautiskajā darba tirgū kotējas ļoti augstu. Pasakot jebkuram ārzemniekam, ka proti krievu valodu, viņš uz tevi skatās kā uz augstākas kārtas cilvēku, jo tu esi apguvis kaut ko, kas ir ļoti sarežģīts un tikpat kā neiespējams.  Pirms pāris gadiem saņēmu piedāvājumu mācīt angļu valodu Maldīvu salās, un liels bija mans pārsteigums, kad viņi man palūdza, vai es nevarētu atrast arī kādu, kas varētu pasniegt krievu valodu, jo tieši pēdējai ir ārkārtīgi liels pieprasījums.  It īpaši Eiropā, es uzskatu, ka krievu valodai daudzās tūristu iemīļotās vietās ir tikpat liela nozīme kā angļu valodai. Un latviešiem, manuprāt, ir jāiemācās saprast, ka krievu tautības cilvēki, kā arī krievu valoda būs vienmēr un visur, jo vienkārši skaitliski viņi ir stipri vairāk. Atceros, ka viens no maniem studentiem devās atpūtas braucienā ar ģimeni uz kalniem Itālijā. Pirms tam rūpīgi atkārtojām pamatfrāzes, kas varētu noderēt utml., lai varētu mēģināt sazināties angļu valodā. Cilvēkam bija pamatīgs stress un satraukums, kā tad nu būs, kā tad nu es tagad runāšu angliski utml. Taču, aizbraucot tur, ieejot viesnīcā un mēģinot pateikt savu rezervācijas numuru, cilvēku pārņēma šoks, jo administrators tā arī teica - nu ko tu mocies angliski, runā krieviski.  Protams,ir jau dusmas, ka šeit mītošie nevar/negrib iemācīties latviešu valodu, bet, nerunājot krievu valodā, cilvēks pats neapzināti nodara pāri sevi, jo zaudē zināšanas. Tas ir tāpat, kā izmācīties par ārstu, un tad speciāli nestrādāt savā profesijā. Vēl, pirms pāreju pie vācu valodas, vēlējos piebilst, ka jau tagad Latvijā palēnām sāk trūkt darbaspēka vienkāršo darbu veikšanai, un es uzskatu, ka ir diezgan reāli tas, ka, tie jaunieši, kas tagad vēl tikai mācās skolā, drīz būs uzņēmēji un pie viņiem strādās cilvēki no bijušajām PSRS valstīm, kuri lielākoties runā krievu valodā.  Kas attiecas uz vācu valodu, tad subjektīvi uzskatu, ka, vismaz Jelgavas mērogos, kvalitatīvi un labā līmenī apgūt vācu valodu kā otro svešvalodu  skolā ir ļoti ierobežotas iespējas. Loģiski, ka jebkuras valodas zināšanas par skādi nenāks, taču atkārtošu jau kādā intervijā lasīto, ka Vācija tev ļaus ienākt viņu tirgū, taču nekad tev neļaus nopelnīt vai arī izaugt par lielu kompāniju. Kamēr bijušais padomju savienības tirgus, piem. Kazahstāna, uzskata, ka jeb kas, kas nāk no Eiropas Savienības puses, nozīmē kvalitāti. Un kur nu vēl labāku biznesa partneri, kas nāk no Eiropas Savienības un vēl runā krievu valodā? Turklāt, vācu izglītības sistēma, it īpaši angļu valodas jomā, ir ļoti augstā līmenī, un to cilvēku skaits, kas runā diezgan labā angļu valodā, ir salīdzinoši liels, līdz ar to vajadzība pēc vācu valodas zināšanām mazinās (šis jautājums ir apskatīts no latviešu uzņēmēja viedokļa un nevis no latviešu aizbraucēju viedokļa). Ja Zviedrija atļaujas atzīt, ka viņi kā maza valsts, izjūt nepieciešamību pēc ķīniešu valodas apguves skolās, tad es uzskatu, ka Latvijai, kā vēl mazākai, noteikti vajadzētu sekot viņu piemēram. Ne jau tāpēc, ka Latvijai pēkšņi būtu baigi daudz nopietnu uzņēmumu, kas ražošanu varētu pārcelt uz turieni utml., bet gan tīri tā aspekta dēļ, ka šīs valodas zināšanas paver neticami vieglāku ceļu kaut vai preču importam uz Latviju un dažādu, visdrīzāk pakalpojumu, pārdošanai uz Ķīnu. Subjektīvi uzskatu, ka jau salīdzinoši drīz, vecākiem vajadzētu saprast un vajadzētu investēt savu bērnu izglītībā, tieši svešvalodu jomā, nemaz nerunājot par angļu valodu, bet gan par kādu citu no pasaulē dominējošajām valodām.  Ja paskatās uz Dienvidamerikas salīdzinoši straujo attīstību un it īpaši Čīles labvēlīgo attieksmi pret ārzemju investoriem viņu valstī un aicinājumiem pārcelt savas ražotnes tieši pie viņiem, tad es uzskatu, ka diezgan drīz arī spāņu un portugāļu valodu nozīme pamatīgi pieaugs, it īpaši, ņemot vērā, ka spāņi kā tauta, liekas, ka ir pārāk nesteidzīgi, lai vispār mācītos kādu citu valodu. Līdz ar to, reālākās TOP 3 nākotnes valodas, kuru nozīme tikai pieaugs un kuras latviešiem varētu lieti noderēt, manuprāt, ir krievu, ķīniešu un spāņu/portugāļu.