pēc gada
esmu bez vārdiem, pagājis aptuveni gads pēc iepriekšējā ieraksta un problēma ir tā pati. jāsāk varbūt mainīt paradumi, uzmest visiem tiem likumiem un darīt vienkārši to, lai es būtu laimīga😊
Xuebing Du

blake kathryn
No title available
cherry valley forever
Three Goblin Art
will byers stan first human second
Sweet Seals For You, Always
Lint Roller? I Barely Know Her

JVL
Monterey Bay Aquarium
hello vonnie
i don't do bad sauce passes
tumblr dot com
PUT YOUR BEARD IN MY MOUTH
Cosimo Galluzzi

@theartofmadeline
No title available

Kiana Khansmith
Today's Document
One Nice Bug Per Day
seen from United States
seen from India
seen from Japan
seen from India

seen from T1
seen from Netherlands
seen from Singapore
seen from United States
seen from Singapore
seen from United Kingdom
seen from United States
seen from Mexico
seen from Thailand

seen from Türkiye
seen from United States
seen from Netherlands
seen from United States
seen from Australia

seen from United States

seen from United States
@sspeeechless
pēc gada
esmu bez vārdiem, pagājis aptuveni gads pēc iepriekšējā ieraksta un problēma ir tā pati. jāsāk varbūt mainīt paradumi, uzmest visiem tiem likumiem un darīt vienkārši to, lai es būtu laimīga😊
viss kopumā
krietnu laiku bija šķitis, ka viss atkal ir labi un, ka labāk nevar būt - ka man ir viss, labi draugi, vecāki un pats galvenais, jumts virs galvas.. taču dažreiz es labprātīgi no tā visa atteiktos. Sāksim ar to, ka labie draugi tevi vienkārši brutāli izmanto itvisā. Vecāki? Jo vairāk dirsīš, jo labāk mans bērns jutīsies! jumts virs galvas? drīzāk vieta, kur pārņakšņot, kad citur nav kur iet.
asaras. asaras.asaras.
Kratam sirdi
Sen nekas šeit nav rakstīts, bet nu pienācis atkal tas laiks, kad jāizkrata kuņģa saturs. Jā, jā, atkal jociņi..
Kā man riebjas, kad cilvēki nespēj sevi novaldīt. Viņi aiziet pārāk tālu un pārtop par citiem, pilnībā citādākiem. Tāda sajūta, ka cilvēku, ko pazini gadiem, vienas dienas laikā izmainījās tā.. nu tā.. gribas ēst.
Bezspēks
Nezinu, pat kā lai jūtās. Priecāties vai bēdāties, kad labākais draugs vienkārši pasūta tevi pāris mājas tālāk, jo viņam ir svarīgāki darbi darāmi. Tad uzrodas draugi, kas ir mīļi un svarīgi, bet ne labākie, un viņi ar prieku izklaidēs tevi piektdienas vakarā, kas ir vienīgā mana brīvā diena, jo pārējās es cītīgi trenējos dārza ravēšanā. lol.
Man vairs nav labākās draudzenes. Vismaz man tā liekas. Kaut gan viņa nekad nav bijusi mana labākā. Es pat nesaprotu, kā lai atrod labu draugu, jo visi tevi pasūtīs. Vienkārši fuck off un miers. Vēmiens nāk no tās vieglprātības un faking lielās uzpūtības. Saņematies, idioti!
but I am
Un cilvēki joprojām saka, ka nav labākas vietas par mājām. WTF! Nu nē. Katru dienu atnākot mājās es saprotu, ka man uzdirsīs par to, ka nepareizi elpoju. Kapēc man tas viss ir jādzird, jāklausās un jajūt. Nevienam jau neinteresēs, kā es jūtos, galvenais, ka viņiem ir viss kārtībā. Katru dienu man jādzird izteikumi par to, kā izskatos, izturos un dzīvoju. Man tas tāāā ir apriebies.
ok tas ir viss ko gribēju pateikt, cya
i don't
pie kā esmu vainīga?
Es izstāstu savas problēmas un ceru, ka man patiešām palīdzēs. Tā cerība, kad jūtīsies laimīgs un brīvs. Bet tā vietā viņi turpina man uzdot jautājumus par personām, kas ir iesaistītas stāsta. Jūtos izsmelta. Nespēcīga.
piedodiet, bet esmu rupja
Un vēl.. par standartiem. Bļaģ, tie standarti. Kurš tādus vispār ir izveidojis? Tev ir jādara šitas, jo visi pārējie arī to dara. Ziniet, es negribu kurīt cainu kopā ar diviem lohiem. Es gribu kurīt zāli. Labi, ne jau par to iet runa.
Domāju par tiem standartiem, kurus mums uzstāda jau skolās. Tas, ka tev ir jābūt tik pareizas, tik labam, kaut gan kāda ir dzīves jēga, ja tavu dzīvi preparē (nez vai ir tāds vārds) tikai darbam un nekam citam. Jā, super. Darbam. Bet ir vasara. Nahuj es par skolu tagad. Ok, čau.
Kāpēc?
Esmu nonākusi pie secinājuma, ka, ja neesi pievilcīgs vai al labu humora izjūtu, nevienam tu īsti nepatiksi. Šī atziņa mani jau grauž kādu pusgadu vismaz, un katru reizi, kad kāds, kura uzmanību es vēlētos, man to nepievērš, es lieku lietā savu humoru, jo izskata taču man nav. #freak haha
Bet nu pēdējā laikā jūtos tik nogurusi no visa. Visa, kas man ir apkārt. Šķiet, ka nesaprotu, kāda jēga ir katrai dienai, ko nodzīvoju. Ģimene, kur man būtu jājūtas droši izturās pret mani kā suni. Gandrīz. Šītas nav labi, to nedrīkst, šito nedrīkst, tu vēl esi par mazu. Ā.. jā, maza es esmu. Tas jau nekas, kad lietās, kurās patiešām esmu par mazu, man uzguļ visus pienākumus. Nē, šoreiz es domāju šo visu nopietni - izlem, kur dosimies brīvdienās. Loģiski, ka nekur. Viņi tikai sola un sola līdz man vienkārši apnīk klausīties un es cenšos viņus saudzīgi pasūtīt, kaut gan vienmēr tas beidzas ar asarām tumsā.
Tas arī ir viss, ko gribēju izlikt šeit. Izkratīt sirdi. Hahaha, nevienam tas tpt neinteresēs, bet nu jā. Nevaru visu vairs izturēt.
And I can't take this anymore.
But no one ever does that. Everyone is our friend until our flaws starts to show. Then " friends " are judging you about being selfish cunt. Ugh, why.
What should I do if all I can is cry.
I always follow back! Just message me saying you’ve followed. :)
This reminds of me and my friend. I learned how to swim just few weeks ago and I will be in 10th grade. I was jumping off a cliff too ( well it wasn't a cliff, just rocks lol ) and she was shouting 'but you can't swim'. Aha, I was sinking like titanic.
I just don't feel right. Everything I do is a big mistake. If I say something wrong someone will always correct me and make me look like a guilty fool But I'm not fool. I'm just guilty.